Mierslība bezrūpības. Kā Epikūra mācība palīdz dzīvot mūsdienu pasaulē

• Pastāstīs, kāpēc epikūriešu filozofiju gadsimtiem ilgi sapratuši nepareizi.

• Izskaidros, kā pasaules izzināšana palīdz atbrīvoties no raizēm un bailēm.

• Pārliecinās, ka dažreiz laimei pietiek ar podiņu ar sieru.

Vēsture nav bijusi labvēlīga sengrieķu filozofam Epikūram: maz kurš no domātājiem ir tik sagrozīti saprasts kā viņš. Jau daudzus gadsimtus epikūriešus sauc par ēdājiem, hedonistiem, dzīves baudītājiem — un viss tāpēc, ka augstāko labumu dzīvē filozofs uzskatīja par baudu. Bet kas patiesībā bija bauda Epikūram, kurš aicināja apmierināties ar mazumiņu un rādīja saviem skolniekiem ceļu uz garīgu bezrūpību? Angļu filozofa Džona Sellarsa grāmata patiesi un vienkārši stāsta par tetrafarmakosu — epikūriešu mācību, kas dziedina no raizēm un bailēm un balstās uz atomistisko teoriju.

Citāti

"Viens no veidiem, kā iemācīties novērtēt baudas — nepārmērīgi tās lietot, pat ja tāda iespēja rodas. Izrādās, ka dzīvē nekaitē noteikta askēzes deva. Tas nenozīmē, ka mums vienmēr jāatsakās no baudas. Tieši pretēji, mēs mēreni patērēsim, lai pienācīgi novērtētu pārmērības, kad tās ir. Problēma nav pašās baudās, bet tajā, ka tās tiek uztvertas kā pašsaprotamas."

 "Izpratne par to, ka labākās dzīves priekus mēs saņemam pilnīgi par brīvu pateicoties draugiem, tikai nostiprina mūsu patstāvību un brīvību. Runājot par baudu, ko sniedz draudzība, Epikūrs pat atteicās no savas atturīgās runas manieres un īpašā pacēlumā uzrakstīja: «Draudzība dejo apkārt visai pasaulei, paziņojot mums visiem, lai mēs mostos, lai slavētu laimīgu dzīvi». No visām lietām, kas veido laimīgu dzīvi, viņš uzskatīja draudzību par vissvarīgāko."

"Dievs neievieš bailes,

nāve neievieš bīstamību,

labais ir viegli sasniedzams,

ļaunums ir viegli izturams."

 "Epikūrs acīmredzami uzskatīja meteoroloģiju par īpaši svarīgu priekšmetu, uzskatot, ka tā palīdzēs tuvoties laimīgai dzīvei. Zinātne par debesu parādībām nekalpo nekādai citai mērķim, kā vien garīgai bezrūpībai, viņš rakstīja. Ja mēs tiecamies uz to, mums jāizprot, kādas lietas patiesībā ir, nevis jāpaļaujas uz pieņēmumiem vai aizspriedumiem."

 "Galvenā šīs mācības ideja ir tāda, ka daudzas mūsu bailes un rūpes izaug no nepilnīgiem vai nepatiesiem priekšstatiem par to, kā iekārtota pasaule. Izpētot dabu, saproti, ka viss, kas notiek visumā, ir parasto fizisko procesu rezultāts. Nav ne traģēdiju, ne nelaimju, ne sodu; ir tikai bezjūtīgas matērijas kustība, kas pati par sevi nerada neko biedējo."