Gentas altāris Jāna van Eika: Darba kompozīcija. Dievišķā un cilvēciskā perspektīva

Galvenā problēma Gentas altārī — telpas organizācijas problēma. Šeit attēlota gan mūsu pasaules telpa, gan svētā pasaules telpa. Viena telpa attiecās uz to telpu, kurā atrodas gleznas skatītājs (t. i., ārējais novērotājs attiecībā pret attēlu): tā pieder mūsu pasaulei. Tam pretstatīta cita telpa, kas pieder citai, pārdabiskai pasaulei: tā attiecās uz iekšējā novērotāja pozīciju, kas tiek pieņemta pašā attēlā. Tādējādi debesu pasaule un zemes pasaule šeit parādītas kopā, tās apvienotas vienā attēlā. Atbilstošais pretstatījums var tikt izsekots gan atvērtajā, gan slēgtajā altārī, tomēr tas izpaužas atšķirīgi. Tātad atvērtajā altārī tas izpaužas perspektīvi (izmantojot kādu no skatītāja pozīcijām), slēgtajā altārī — stilistiski (izmantojot īpašus attēlošanas līdzekļus, pirmkārt, krāsu paleti). Gentas altāra analīze ļauj demonstrēt šī darba sarežģīto teoloģisko saturu. Tas ir sava veida teoloģisks traktāts, kura lasīšana prasa īpaša «valodas» atklāšanu.