Karteziāņu meditācijas

Šajā darbā Huserls mēģina sistematizēt fenomenoloģiju neokarteziānisma formā un daļēji, piektajā meditācijā, — leibnicisma formā. Dekarta metodiskais šaubas process tiek aizstāts ar stingru fenomenoloģiskās redukcijas veikšanu, kas jāatver transcendentālās subjektivitātes sfēru kā bezgalīgu konstitūcijas darbu lauku, t. i., jebkādas priekšmetiskuma jēgas noteikšanu. Lai noraidītu apsūdzības solipsismā, piektajā meditācijā Huserls mēģina aprakstīt Svešā pieredzes struktūru, t. i., konstitūciju, kas iznāk ārpus konkrētā Es apziņas sfēras. Tiek veikts mēģinājums noteikt dažādu monādu kopienu konstitūcijas pamatus: no pāra līdz cilvēcei. Dažāda veida kopienas tiek uzskatītas par objektīvā pasaules un objektīvā zināšanu jēgas konstitūcijas avotiem.