Bībele, izklāstīta ģimenes lasīšanai

Daudzu gadsimtu garumā kristieši visā pasaulē ar Bībeles palīdzību ir izpratuši eksistences noslēpumus, meklējuši atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem un atraduši ceļu uz dvēseles glābšanu. Lai saglabātu un izplatītu bibliskos tekstus, tika pieliktas lielas pūles. Gadsimtiem ilgi ebreju zinātnieki sargāja, pārrakstīja un nodeva no paaudzes uz paaudzi rokrakstus Vecajā Derībā. Aptuveni III gadsimtā pirms mūsu ēras Vecā Derība, sākotnēji rakstīta senebreju valodā, tika pārtulkota sengrieķu valodā: tas tika darīts ebrejiem, kuri dzīvoja Aleksandrijā un bija aizmirsuši savas senču valodas. Šis tulkojums tika nosaukts par Septuagintu. Vēlāk, IV-V gadsimtā mūsu ēras, katoļu priesteris Jēronīms Stridonskais pārtulkoja Veco un Jauno Derību uz latīņu valodu, un šis tulkojums vēlāk tika nosaukts par Vulgātu. Pateicoties Septuagintai un Vulgātai, turpmāk tika veikti Bībeles tulkojumi visdažādākajās valodās, tostarp arī krievu valodā. IX gadsimtā Krišjānis un Metodijs pārtulkoja Svētā Raksta tekstus uz vecslāvu valodu, tādējādi ieliekot pamatus slāvu iepazīšanai ar Bībeli, bet desmit gadsimtus vēlāk tika izveidots tulkojums, ko rediģēja Svētā Sinode. To sauc par sinodālo; tas joprojām ir pieprasīts arī mūsdienās.

Mākslinieks Jūlijs Šnors.