Bet tas nav precīzi

Katja pilnībā veltī sevi maza dēla Stepā audzināšanai. Zēns praktiski nerunā, baidās no citiem bērniem un svešiem cilvēkiem. Visa pasaule viņam – tā ir mamma un mīļākās mašīnas, kuras viņš ir gatavs stundām kārtot vienādās līnijās.

Vīrs Katjai neiztur tēva pārbaudījumu un aiziet, atstājot viņu vienu ar dēla histērijām. Pēc virknes ārstu konsultācijām Stepam tiek noteikta diagnoze ar jautājuma zīmi – «autisma spektra traucējumi».

Nepārbaudot medicīniskos secinājumus, Katja nolemj pati cīnīties par dēlu, paļaujoties uz mātes intuīciju.

Katjas stāsts – tas nav stāsts par bērna izārstēšanu no autisma, bet stāsts par atbalsta atrašanu un izārstēšanu no vientulības.

«Bet tas nav precīzi» – sāpīgi patiesīgs un ļoti dzīves stāsts par mātes mīlestību un par to, ka vissmagākos pārbaudījumus var izturēt, kad atrodi tos, kas iet blakus pa to pašu grūto ceļu, un ka īsta laime tiek būvēta uz mīlestības un spējas pieņemt ne tikai cilvēkus, bet arī sevi pašu.