Otrā romāna grāmata turpina plašo stāstījumu par Krievijas impērijas dzīvi tās nomalēs 19. gadsimta beigās. Sižeta centrā ir cilvēku likteņi, kas nonākuši tālu no galvaspilsētām, kur īpaši izteikti parādās valsts pretrunas: birokrātija, korupcija, vietējās varas patvaļa un sociālā nevienlīdzība.
Galvenie varoņi saskaras ar pieaugošo sistēmas spiedienu, kur godīgums un principialitāte kļūst par bīstamām īpašībām. Administratīvā haosa, nacionālo un sociālo konfliktu fonā attīstās personīgās drāmas: cīņa par taisnīgumu, centieni saglabāt godu un cieņu, vilšanās ideālos.
Pikuls parāda, kā impērijas perifērijā atklājas tās vājības — no neefektīvas pārvaldības līdz morālai sabrukšanai ierēdniecībā. Tajā pašā laikā caur varoņu likteņiem atklājas iekšējā izvēles tēma: pakļauties apstākļiem vai pretoties, pat saprotot risku.
Otrā daļa akcentē krīzes pieaugumu un pārmaiņu priekšnojautu. Tas ir ne tikai vēsturisks audekls, bet arī pārdomas par valsts likteni, kur uzkrātās pretrunas neizbēgami noved pie pagrieziena notikumiem.