Novecošanās: kāpēc evolūcija nogalina?

Lai gan novecošanās ir svarīgākā cilvēces problēma, mēs joprojām nesaprotam, kas tas ir un kāpēc tas pastāv. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka novecošanās kaut kā ir saistīta ar biokimisko bojājumu uzkrāšanos, tomēr pat precīza novecošanās definīcija joprojām ir diskusiju objekts. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru joprojām nav atbildes, attiecas uz novecošanas evolūciju. Ja galvenā dabiskā atlase ir vairošanās un gēnu izplatīšana, tad kā novecošanās var veicināt šo procesu? Kāpēc evolūcija no tās nav atbrīvojusies? Kādi ir novecošanās mehānismi?

Grāmatā aprakstītā patogēnu kontroles teorija apšauba nostiprinātās dogmas. Saskaņā ar šo teoriju, novecošanās ir ģenētiskās programmas darbības rezultāts, kas ir attīstījusies, lai nogalinātu vecos organismu. Kāpēc? Vecie organismi var ar lielāku varbūtību būt hronisku infekcijas slimību nesēji, ar kurām tie var inficēt savus radiniekus. Tādējādi novecošanās ir daļa no imūnsistēmas, kas aizsargā ne pašu indivīdu, bet viņa radiniekus. Lielākā daļa grāmatas ir veltīta fenomenu apspriešanai, kurus klasiskās novecošanās teorijas nevar izskaidrot. Kāpēc dažu sugu dzīvnieki noveco? Kāpēc citi mirst tūlīt pēc vairošanās? Kāpēc bišu karalienes dzīvo daudz ilgāk nekā darba indivīdi, lai gan viņām ir viens un tas pats gēnu kopums? Kāpēc lidojošie dzīvnieki dzīvo ilgāk nekā nelidojošie? Patogēnu kontroles teorija sniedz atbildes uz šiem jautājumiem un norāda uz perspektīvām pieejām cilvēka novecošanas mehānismu meklēšanai un ietekmēšanai.