Plūmju mīlestības kalendārs

«Plūmju mīlestības kalendārs» — izcils tradicionālās japāņu prozas darbs un viens no labākajiem piemēriem žanrā ninjōbon — «stāsti par jūtām». Tamēnaga Šunsui (pseidonīms japāņu romārista Sasaki Sadataka) ir radījis divpadsmit «svītrojumus» — pēc mēnešu skaita — stāstus par dzīvi galvaspilsētā... Edo, kas ir slavena, starp citu, ar savu rajonu Jošivaru, kas piedāvāja izklaides gan izsmalcinātām, gan neprasīgām gaumēm. Augstmaņu kungi un parastie ļaudis, augstākā ranga geišas un parastās sievietes — visus viņus vieno mīlestība, kas neatzīst robežas un katru pavasari mostas ar jaunu spēku, ziedot ar pirmajiem plūmju ziediem.
Ninjōbon panākumi kļuva par vienu no iemesliem vajāšanām pret literatūru no Japānas varas iestāžu puses, kas bija neapmierinātas ar grāmatu popularitāti, kas nenesa pienācīgu idejisko slodzi. 1842. gadā rakstnieki, izdevēji un mākslinieki tika pat saukti pie atbildības un pakļauti sodam un naudassodiem, bet grāmatas un drukas plāksnes masveidā tika dedzinātas. Tamēnaga Šunsui bija starp tiem, kuri tika pakļauti īpaši nežēlīgām represijām, un drīz nomira, neizturējis satricinājumu. Tikai gadsimta vidū Japānas rakstnieki atkal varēja atgriezties pie aizliegtajām tēmām un atdzīvināt vieglos žanrus, tostarp ninjōbon.
Grāmatas noformējumā izmantotas tradicionālās japāņu gravīras, kas rotāja oriģinālo izdevumu 1833. gadā.