Saulrieta impērija. Par piedzīvoto XX gadsimta sākumā: karu, revolūciju un miera dienas

Ģenerāļa V.N. fon Dreiera memuāri «Saulrieta impērija» tika rakstīti pēc Otrā pasaules kara un publicēti 1965. gadā, kad ģenerālis tuvojās savam deviņdesmit gadu jubilejai. Bet stāstījums tika pabeigts tikai līdz Krievijas Pilsoņu kara sākumam – liktenīgajai robežai, kas sadalīja daudzu krievu cilvēku likteņus «pirms» un «pēc». Un Vladimirs fon Dreiers bija krievu cilvēks, lai arī ar vācu saknēm, pareizticīgais, no ģimenes, kurā bija militāri cilvēki. Un viņš neiedomājās citu likteni, izņemot militāro dienestu. Viņam nācās kalpot Turkestānā, garnizonā uz rietumu robežas, mācīties Ģenerālštāba akadēmijā Sanktpēterburgā, karot Pirmajā pasaules karā… Fon Dreiers varonīgi cīnījās, nonākot pašos karstākajos frontes posmos, piemēram, viņš bija viens no nedaudzajiem virsniekiem, kas izsistās ar cīņām no briesmīgā aplenkuma slavenajos Augustovskajos mežos.
Viņa dzīve bija pilna ne tikai dažādu piedzīvojumu, bet arī neparastu tikšanos. Daudzi slaveni vēsturiski personāži – viņam vienkārši draugi, paziņas un kolēģi… Viņš kalpoja kopā ar Brušilovu, Korņilovu, Vrangelu un labi pazina lielāko daļu slaveno ģenerāļu pirmās ceturtdaļas XX gadsimtā. Nākamais padomju maršals Šapošņikovs kā jaunais virsnieks ar segvārdu «zēns Borja» nonāca fon Dreiera pakļautībā… Viņš atcerējās un pastāstīja daudz interesanta, turklāt pastāstīja ne vienaldzīgi, brīnišķīgā, bagātīgā krievu valodā, ar humoru, ar neparastām detaļām, kā saka, «ar dvēseli»…