Rokeris, kurš kļuvis par neirobiologu, Deniēls Levits izpēta saikni starp mūziku — tās izpildījumu, komponēšanu, to, kā mēs to klausāmies, to, kas mums tajā patīk, — un cilvēka smadzenēm. Iestājoties dialogā ar izciliem domātājiem, kuri apgalvo, ka mūzika nav nekas cits kā evolūcijas nejaušība, Levits apgalvo, ka tā ir fundamentāla mūsu sugas īpašība. Lielāko daļu cilvēces vēstures visā pasaulē komponēt un izpildīt mūziku bija tikpat dabiski kā elpot un staigāt, un tajā piedalījās visi. Balstoties uz pētījumiem un muzikāliem piemēriem no Mocarta līdz Djukam Elingtonam un Edijam Van Halēnam, autors stāsta: kā komponisti, izmantojot zināšanas par to, kā mūsu smadzenes uztver pasauli, panāk neticami patīkamas sajūtas, klausoties mūziku; kāpēc mēs esam tik emocionāli saistīti ar mūziku, ko klausījāmies pusaudža gados; kāpēc, lai sasniegtu muzikālo meistarību, praktiskie vingrinājumi ir pat svarīgāki par talantu; kā viltīgās uzmācīgās melodijas iestrēgst mūsu prātā.
Šī grāmata — stāsts par to, kā smadzenes un mūzika ir attīstījušās kopā, par to, ko mūzika var pastāstīt mums par smadzenēm, bet smadzenes — par mūziku, un par to, kā ar to palīdzību mēs uzzinām par paši sevi.
