Neloģiskais darbs

Kāpēc arvien vairāk cilvēku uzskata, ka viņi nodarbojas ar bezjēdzīgu darbu? 2013. gada pavasarī antropologs Deivids Grēbers (1961–2020) uzdeva šo jautājumu provokatīvā esejā ar nosaukumu «Par neloģiskā darba fenomenu». Tā kļuva par vīrusu. Kopš tā laika cilvēki visā pasaulē turpina... apspriest atbildi uz šo jautājumu.
Grēbers uzrakstīja grāmatu, kurā pēta vienu no visapgrūtinošākajām un dziļākajām morālajām problēmām mūsdienu sabiedrībā — darba pārvēršanu nogurdinošā, garlaicīgā un nevienam nevajadzīgā neloģiskumā. Cik daudziem cilvēkiem šķiet, ka viņu darbs nenes nekādu labumu? Kāpēc darba devēji uzskata, ka par sabiedrībai noderīgām profesijām var maksāt mazāk, bet par bezjēdzīgu darbu — vairāk? Kāpēc tehnoloģiskā progresa rezultātā mēs strādājam ne mazāk, bet arvien vairāk? Kur ir vairāk bezjēdzīga darba — valsts vai privātajā sektorā? Un kā var apturēt neloģiskuma izplatīšanos ekonomikā?
Grēbers parāda, kādas ir vēsturiskās, sociālās un politiskās cēloņi neloģiskā darba izplatībai. Pārvietojoties no feodālisma uz menedžmenta kultūru, no birokrātijas pirmsākumiem uz ceturtā sektora attīstību, no Tomasa Kārla uz Džonu Keinsu un Andrē Gorc, Grēbera pētījums parāda, kā radās mūsu attieksme pret darbu un kā to var mainīt. Šī grāmata ir visiem, kas vēlas ticēt, ka darbam jābūt jēgpilnam.