Vilinošais prāts. Kā seksuālā partnera izvēle ietekmējusi cilvēka dabu

Smadzenes palīdzēja senajam cilvēkam uzkāpt dzīvnieku pasaules virsotnē un radīt civilizāciju, kas ir pilnīgi neticama no visu pārējo mūsu planētas iemītnieku viedokļa. Kāpēc šīm smadzenēm nepieciešama reakcijas ātrums vai spēja uzglabāt un apstrādāt milzīgu informācijas daudzumu – ir skaidrs, bet kādu labumu izdzīvošanai sniedz humors, vai abstraktā domāšana, vai spēja komponēt mūziku? Visi šie raksturlielumi nekādā veidā neietekmē indivīda izdzīvošanas spējas, jo, lai nogalinātu mamutu, nav jāprot to zīmēt. Lai veiksmīgi izietu cauri dabiskās atlases sietam, smadzenes varētu būt daudz mazāk sarežģītas un izsmalcinātas. Kāpēc tad tās kļuva tieši tādas? Zinātnieki joprojām strīdas par šo jautājumu, izvirzot arvien jaunas un jaunas viedokļu par principu un cilvēka prāta evolūcijas vēsturi. Tādējādi daži apgalvo, ka tādas smadzeņu īpašības kā iespēja radīt mākslas darbus – ir tikai blakusprodukts galvenajām, izdzīvošanai nepieciešamajām funkcijām, citi pat uzskata mākslu par “bioloģisku tukšumu”, kas nekādā veidā neietekmē mūsu evolūcijas panākumus. Evolūcijas psihologs Džefrijs Millers ir pārliecināts, ka tā nav. Vienkārši, izņemot dabisko atlasi, ne mazāk, bet dažreiz pat vairāk ietekmi uz mūsu sugas veidošanos un attīstību ir atstājusi seksuālā atlase. Galu galā ir svarīgi ne tikai kļūt spēcīgākam un gudrākam par citiem, bet arī nodot šos gēnus saviem pēcnācējiem, un tam ir jāatrod piemērots partneris un, kas vēl svarīgāk, jāpatīk šim partnerim.