Krievu virtuve trimdā

“Krievu virtuve izsūtījumā” — eseju un rakstu krājums par gastronomiskām tēmām, ko sarakstījuši Pēteris Vailis un Aleksandrs Geniss Ņujorkā 1980. gadu vidū, — tas noteikti nav pavārgrāmata, lai gan praktiski katra no tās nodaļām ir apvīta ar vienkāršu, bet elegantu un krāsainu kulinārijas recepti. Mums priekšā ir īsts, laiku pārbaudījis un milzīgu pielūdzēju armiju savācis literārais piemineklis vēsturei un kultūrai. Monumenta veselas civilizācijas, kas vispirms izveidojās tālu krastā, pateicoties “trešā viļņa” krievu emigrācijai, un pēc tam pārsteidzoši organiskā veidā iekļāvās pasaulē un sistēmā, kas radās jaunajā Krievijā. Vailis un Geniss atkal un atkal pārsteidz lasītāju ar novērojumu precizitāti un izcilu erudīciju. Viņu raksti ir veltīti, kā kļūst arvien skaidrāk lasot, ne tik daudz krievu virtuvei, cik pašiem krieviem (visplašākajā, “geopolitiskajā” šī vārda nozīmē), krievu dzīvei un krievu laikmetiem. Un tas, ka katrs no šiem asprātīgajiem esejām piedāvā mums vēl arī tīri gastronomisku atklājumu, — ir papildu dāvana, ko sagatavojuši mums dāsni autori.