Džuks de Rišeljē

Armans Emanuels dju Plessī, 5. hercogs de Rišeljē (1766?1822), Krievijā ieguva vārdu Emanuels Osipovičs un tika attēlots bronzā kā Džuks. Prāpraprapadēla brāļadēls slavenā kardināla un maršala, bija spiests pamest dzimteni revolūcijas satricinājumu laikā, brīvprātīgi piedalījās asiņainajā iebrukumā Turcijas cietoksnī Izmails, 24 gadus uzticīgi kalpoja "pieņemamajai tēvzemei" - Krievijai, ģenerālgubernatora amatā cīnījās ar stīvumu, neziņu un kukuļošanu. Atgriežoties izpostītajā Francijā, viņš kā valdības vadītājs vadīja izsmeļošas kabinetu cīņas par neatkarību un valsts labklājību, bet nepārvērtās par galma cilvēku un palika "svešs starp savējiem". Viņa bezgalīgā spēja mīlēt bija spiesta dzīvot uz sapņu malas par personīgo laimi. Krievu imperators Aleksandrs I nosauca Džuku par vienīgo draugu, kurš viņam teica patiesību, bet angļu hercogs Velingtons uzskatīja, ka "Rišeljē vārds ir vērts traktātam".