Jūlija Načalova – apbrīnojama dziedātāja ar neparastu balss tembru un neaizmirstamu izpildījuma manieri. Kur viņa parādījās, viss apkārt viņai uzreiz piepildījās ar gaismu, siltumu, prieku, kļuva par neaizmirstamu svētku. Un, ja mirkļus viņas īsajā dzīvē nevar atgriezt, tad tos var apstāt, ko arī centās izdarīt šīs grāmatas autori. Tā ir rakstīta tā, kā raksta mūziku, komponē balādi. Tas ir dziedātājas tēva – dzejnieka un komponista – pārdomu vēstules, kurās viņš atceras viņas bērnību, skolas gadus, nodarbības ar mūziku un dziedāšanu, pirmās uzvaras bērnu konkursos, stāsta par viņas karjeras veidošanos, spilgto radošo dzīvi, par darbu ar šovbiznesa kolēģiem L. Dolinu, I. Ponarovsku, U. Afanasevu, N. Baskovu un citiem. Tas ir arī vairāki vēstules meitai Verai, kurās viņa runā ar māti, dalās ar viņu savas dzīves notikumos. Grāmatā iekļauti Jūlijas dziesmu teksti, kurus viņa rakstījusi pati, kā arī radījusi viņas mīļā tante Antonīna Vladimirova un tēvs Viktors Načalovs. Daudzi no tiem jau sen kļuvuši par hitiem, kas turpina skanēt pa radio un televīziju.
