Džordžs Orvels. Neieņemamā dvēsele

«Svētā Džordža", «paaudzes sirdsapziņa", «pravietis"… Džordžs Orvels bija cilvēks, kuru viduslaikos sadedzinātu uz sārta. Bet tagad 20 viņa mantojuma sējumi tiek pētīti skolās, viņa grāmatas ir tulkotas 65 valodās, pēc tām ir uzņemtas filmas un izrādes, un kopējais viņa romāna «1984» tirāža tikai Anglijā pārsniedza 40 miljonus... 130 no viņa prognozēm no 137 — jau ir piepildījušās, un tas nav limits.
Vjačeslavs Nedošivins — rakstnieks, grāmatu «Mīlestības adreses. Krievu literatūras mājas un mājinieki. Maskava, Sanktpēterburga, Parīze» un «Pastaigas pa Sudraba laikmetu. Sanktpēterburga» autors. Ilgus gadus — no disertācijas par antiutopijām 1985. gadā līdz rakstiem zinātniskajos krājumos un žurnālos («Ārzemju literatūra») — viņš nodarbojās ar Dž. Orvela radošumu un viņa darbu tulkošanu. «Džordžs Orvels. Neieņemamā dvēsele» — tā ir ne tikai visdetalizētākā angļu klasika biogrāfija, ne tikai aizraujošs stāsts par viņa dzīvi un grāmatām, par viņa uzskatiem un viņa laikmetu, — bet arī, kādā ziņā, pirmais viņa «krievu portrets». Par krievu sievieti, kurā viņš bija iemīlējies, par oficeru-emigrantu no Krievijas, kurš viņu glāba Parīzē, un par frontes draugu-pēterburžieti, kuru, pretēji, glāba Spānijā jau pats Orvels, par rakstnieka dienasgrāmatām, kas pazuda Lubyankas pagrabos, un par korespondenci ar PSRS, kuru pie mums publiskoja tikai deviņdesmitajos… 
Grāmata ir ilustrēta ar unikālām fotogrāfijām no rakstnieka Londonas arhīva, no kurām daudzas tiek publicētas Krievijā pirmo reizi. «Asketisks, izsists, "baltā vārna" — viņš, bēglis no jebkādiem "uzvarētājiem" nometnēm, visu mūžu izvēlējās pazemoto un aizskarto pusi, izvēlējās sev ne paradīzi, bet elli. Viņš devās "zem tiltiem" un nakts patversmēs ar klaiņotājiem un nabagiem Anglijā, strādāja par trauku mazgātāju Parīzē, pirmais devās izlūkos Spānijā un atgriezās Londonā zem fašistu bumbām, kad visi, pretēji, evakuējās. "Jo sliktāk, jo labāk" — tā ir Orvela devīze, ja uz spēles bija likta dzīvība».