Misija un vardarbība. Spiediens uz ticību pareizticības vēsturē. 1. sējums

«Ģimenes vardarbība» ir kļuvis par ierastu terminu, kas apzīmē vardarbību no tā, kurš it kā tevi mīl un deklarē rūpes par tevi. Baznīcas varas uzsver savu paternalismu un savu «tēvišķo rūpi» par saviem «bērniem». Un tas ļauj viņiem ne tikai pieļaut vardarbību, bet arī to attaisnot.

Viens no šī attaisnojuma paņēmieniem ir noliegums: sak, pareizticības vēsturē nebija inkvizīcijas un policijas vardarbības. Patiesībā bija gan teorija, gan prakse spiediena uz ticību. Turklāt gan tas, gan otrs izrietēja no pareizticīgo svētajiem un bija nostiprināts baznīcas likumā. Šī grāmata sniedz bagātīgu faktu materiālu. Un parāda, ka tas nav nejaušs «novirziens», bet kaut kas, kas stingri iešūts pareizticības kultūras matricā un gatavs sevi reproducēt.

Vienlaikus autors, pirms savas piespiedu emigrācijas bijušais profesors Maskavas Garīgajā akadēmijā, uzskata, ka pat iekšējā pareizticībā cilvēks var izdarīt savu personīgo izvēli – kļūt par izcilnieku «naida teoloģijas» skolā vai būt outsider, bet pie «mīlestības teoloģijas» puses.