Par garšu

Par gaumēm nestrīdas. Bet «garšas sajūta nav ne dabiska dāvana, ne mākslas darbs». Tā prasa ikdienas praksi, lai attīstītos, iegūtu izsmalcinātību un spētu atšķirt to, kas nav tikai kaut kas, kas piesaista uzmanību ar jaunumu, bet to, kas ir ārpus laika vērtība. Garša — tā ir prasme, kas tiek iegūta pareizajā vidē: mirdzošu nieku vidē var izveidot tikai «zemu» garšu, kas neprasa intelektuālu darbu, lai atšķirtu vērtību. Un, izveidojot sev ieradumu atrast skaistumu tur, kur tas ne «kliedz», pievēršot uzmanību, bet klusumā gaida atklāšanu, parādīsies arī garšas izsmalcinātība. Tieši tā dod iespēju baudīt dabas skaistumu un mākslas darbus, kas radīti pirms gadsimtiem.

Noteikti, Žerāra grāmatas «Par garšu» atkārtota izdošana pat pēc vairāk nekā 200 gadiem būs laikā un vietā, lai atgādinātu Lasītājam par mūžīgajām vērtībām, kas māca atklāt sevī un izmantot kvalitātes instinktu.