No hiroloģijas uz hiroloģiju

Kristofers Džonss ir nozīmīga figūra mūsdienu hiroloģijas vēsturē. Būdams bijušais Londonas hiroloģijas biedrības vadītājs, humanitāro zinātņu maģistrs (Oksfordā), viņš daudzus gadus veica pētījumus par roku lasīšanas tradīcijas vēsturi, balstoties ne tikai uz zinātniskajiem darbiem, bet arī uz pirmavotiem, kas glabājas Eiropas bibliotēkās un muzejā. Tomēr, atšķirībā no citiem okultās zinātnes vēstures pētniekiem, - jo hiroloģija ir to daļa - K. Džonss pats ir augstas klases speciālists roku lasīšanā, audzinājis vairākus talantīgus skolniekus, kas ir pazīstami arī ārpus Anglijas, starp kuriem var minēt tādus hiroloģistus kā Džonijs Finčems un Lins Sils.

Izvirzījis mērķi atspēkot neuzticamus mītus, K. Džonss izseko roku lasīšanas attīstības vēsturi no tās rašanās tūkstošiem gadu atpakaļ Indijā līdz XX gadsimta vidum. Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, avotiem par hiroloģiju un savu pieredzi, viņš cenšas identificēt svarīgākos darbus katrā periodā, saprast vēsturisko kontekstu, kurā veidojās attiecīgā tradīcijas pārstāvja uzskati. Džonsa grāmatā vairākkārt tiek sniegti detalizēti apraksti par novecojušām metodēm un uzskatiem, kas tomēr var būt mums noteikta interese.

Būdams praktizējošs meistars, Džonss neuzskata hiroloģiju par mirušu vai neattīstītu mākslu, bet pievērš lasītāju uzmanību tam, ka XX gadsimtā notika hiroloģijas - psiholoģiski orientētas roku lasīšanas - attīstība, kurai veltījuši uzmanību daudzi zinātnieki un pētnieki. Pateicoties savam skolniekam Jūlijam Špiram, hiroloģiju iepazina Kārls Jungs, kurš pat uzrakstīja ievadu vienīgajai Špira grāmatai, kas veltīta bērnu rokām. Par efektīvu roku konsultāciju pie Špira savā darbā atcerējās Marija-Luīze fon Francs. Kopš tā laika hiroloģija, tāpat kā astrologija, ir ieinteresējusi psihologus un psihanalītiķus, kļūstot par vienu no nestandarta personības izmaiņu diagnosticēšanas veidiem.