Starpklaņu cīņas Japānā 12. gadsimta otrajā pusē trīs reizes noveda pie bruņotiem konfliktiem – 1156., 1159.–1160. un 1185. gadā. Tas bija laiks, kad pie varas nāca absolūta vara, neierobežota dominēšana, bet pēc tam sekoja postoša sakāve un feodālā nama Taira bojāeja, saskaroties ar konkurējošo Minamoto namu. Katrs no šiem konfliktiem kļuva par pamatu sērijai mutvārdu stāstu, ko sauc par "gunki" (burtiski "karavīru stāsti"). Pirmais no tiem, "Hogena monogatari", stāsta par nemieriem 1156. gadā, kad pēc eksimperatora Toba nāves trīs lielie feodālie nami (Fujiwara, Taira un Minamoto) saskārās savā starpā cīņā par augstāko varu. Ceturtais cīņas dalībnieks bija lielie budistu klosteri ar draudošajiem mūkiem-karotājiem. Tā bija iekšējā cīņa ne uz dzīvību, bet uz nāvi, kur dēls cīnījās pret tēvu, brālis pret brāli, pārkāpjot visus cilvēku un debesu likumus.
Par šiem nežēlīgajiem laikiem tika radītas balādes, kuras, akompānējot japāņu lutinai biva, dziedāja ceļojošie stāstītāji biva-hosi – viduslaiku japāņi ticēja, ka stāsti par kritušajiem varoņiem dāvā mierinājumu viņu sacelšanās dvēselēm...
