Šanhaja

Romāns «Šanhaja» — viens no galvenajiem modernisma darbiem japāņu literatūrā. Tajā Riiči Jokimicu pielietoja visas savas teorētiskās un praktiskās zināšanas.

Grāmatā stāstīts par japāņiem, kas dzīvo ārzemju apmetnē Šanhajā (tas dzīvoja pēc saviem likumiem un tam bija īpašs juridiskais statuss) pirms 1925. gada 30. maija incidenta (toreiz policija atklāja uguni uz ķīniešu demonstrantiem, kuri protestēja pret ārzemnieku varu jaunajā, daļēji saplēstajā Ķīnas Republikā). 

Jokimicu Riiči nav tik labi pazīstams Krievijā kā viņa slavenie laikabiedri — Akutagava Rjūnosukē, Džun'itiro Tanidzaki, Jasunari Kavabata. Tomēr 20.–30. gados XX gadsimtā viņš tika uzskatīts par prozaiķi numur viens Japānā, «mūsdienu romāna karali», un daži laikabiedri pat dēvēja viņu par literāro dievību.

Notikumi viņa slavenākajā romānā «Šanhaja» risinās ķīniešu Šanhajā, pirms 1925.–1927. gada revolūcijas. Tajā bīstamajā laikā Šanhaja apbūra un pievilka pie sevis avantūristus no visām zemes malām — japāņus, angļus, amerikāņus, francūžus, indiešus, krievu monarhistus, kas bēga no Krievijas. Starp romāna varoņiem ir komunisti un marksisti, kosmopolīti un patrioti, bandīti, sacelšanās dalībnieki un sodītāji. Šī austrumu Babilonā vārās un laupās, svin un izsalkst, mīl un nogalina. Šeit var notikt viss, kas vien iespējams — un notiek...