Brīvība nāk pusnaktī

Indijas historiogrāfijā 1947. gads — vienlaikus vislielākā neatkarības iegūšanas datums un neizšķiramu, sāpīgu jautājumu avots. Valsts dalīšana tiek uztverta kā nacionāla traģēdija. Vai tā bija neizbēgama? Kurš ir atbildīgs — britu vara ar savu principu “dalī un valdī”, Muhameds Ali Džinna, kurš centās par katru cenu izveidot musulmaņu valsti, Indijas nacionālais kongress vai personīgi Mahatma Gandi? Kā varētu attīstīties vēsture, ja Dienvidāzija saglabātu politisko vienotību? Un visbeidzot, kā uz šiem notikumiem raugās no malas? Galvenā grāmata par šo dramatisko brīdi Indijas un visa reģiona vēsturē kopš 1975. gada ir “Brīvība nāk pusnaktī” Kolinsa un Lapiēra, divu žurnālistu, kuri nopietni centās izprast sarežģītākos vēstures un politikas jautājumus un rezultātā radījuši lielisku dokumentālo audeklu, kas fiksē laikmeta portretu.