Satikt cilvēku, kurš piedzīvo sāpes, rada daudz jautājumu: kas atšķir ciešanas no sāpēm? Kā novērtēt sāpes, kad to izpausmes nav tik spēcīgas, kā par tām stāsta pacients? Ko darīt, ja sāpes aptver cilvēku tik ļoti, ka viņš piedzīvo kaut ko, kas ir tuvu nāvei? Un kā par sāpēm var aizmirst, pateicoties uzmanības novēršanai?
Šie un daudzi citi jautājumi tiek apspriesti grāmatā un ilustrēti divu ārstu sarunā, kuri novēro pacientus.
Jaunākais mācas no sava vecākā kolēģa: izrādās, medicīnisko zināšanu nepietiek, lai pietuvotos «sāpju cilvēkam». Katrs pacients meklē citu cilvēku, lai tiktu atpazīts, redzēts un uzklausīts, lai kopā atrastu vispiemērotāko un, līdz ar to, visefektīvāko ārstēšanu.
Grāmata būs noderīga visiem praktizējošiem psihologiem un psihoterapeitiem, ārstiem, kā arī visiem, kas vēlētos apgūt efektīvas saziņas prasmes ar cilvēkiem un palīdzēt viņiem.