Ziedi tiesnesim

Maržerija Luīza Elingema — angļu rakstniece, kas pieder pie «zelta laikmeta angļu literatūrā», atzīta par «detektīvu karalieni» līdzās Agatai Kristi, Dorotijai Seijersai un Naijai Maršai. Viņa izcēlās citu šī žanra autoru vidū, pēc Agatas Kristi vārdiem, «kā degošs lukturis».
Vislielāko atpazīstamību ieguva Elingemas grāmatas par detektīvu džentlmeni Albertu Kēmponu. Šajā sējumā iekļauti septītais un astotais romāns viņas galvenajā ciklā, kā arī stāstu krājums «Misters Kēmpons, kriminologs».
Rūpes par firmas reputāciju vienmēr bija Džona Vidousona pirmajā vietā. Gan pirms divdesmit gadiem, gan tagad, kad apdraudēta ne tikai reputācija, bet arī viņa brālēna brīvība. Misters Vidousons izvēlējās saglabāt godu vadītajam izdevniecības namam. Savukārt misters Alberts Kēmpons izvēlējās izpētīt šīs traģēdijas būtību, un ne tikai tāpēc, ka izdevēja brālis ir viņa senais draugs, kuru gribas izglābt no nepatikšanām.
Tāls Kēmpona radinieks, vecumdienās izveidojis muzikālo šovu, lūdz detektīvu noskaidrot, kurš rada nepatikšanas galvenajam aktierim. Kēmpons iegrimst teātra kaislību un intrigu pasaulē, kur nāksies izmeklēt nopietnākas lietas nekā sabojāta afiša vai adata grima zīmulī.
Kēmpons saņem anonīmu vēstuli ar atsauci uz eņģeli, Pītersu un krupīti. Tajā pašā rītā avīze «Taims» publicē ziņu par R. I. Pītersa nāvi. Spriežot pēc visa, mirušais nav neviens cits kā bijušais klasesbiedrs ar iesauku Cūka, kuru Kēmpons ienīda skolā un par kuru vairāk nekā divdesmit gadus nebija ziņu. Cūkas bēru laikā Kēmpons sastop vēl vienu klasesbiedru, kurš saņēmis tieši tādu pašu vēstuli, un sarunājas ar Pītersa ārstu, kurš apgalvo, ka viņš miris no pneimonijas. Neticami, bet, stāvot pie zārka, Kēmpons dzird aiz sevis ļoti pazīstamu klepu. Tieši tā kādreiz klepoja viltīgā Cūka…