Kopējā personoloģija

Grāmata profesora E. B. Starovoitenko ir pārstrādāta un papildināta versija autoru monogrāfijai "Personoloģija: personības dzīve kultūrā". Grāmata apkopo autora daudzu gadu darbu, īstenojot zinātniski izglītojošu projektu, kas veltīts kopējās personoloģijas izstrādei kā jaunai virzienam personības psiholoģijā. Tiek pamatota "sintezes zinātnes" veidošanas metode, kas sastāv no vienotības sasniegšanas, pirmkārt, kultūras vēsturiskajā zināšanā par personību un kultūras tekstu hermeneutikā, kas attīsta "personības ideju"; otrkārt, fundamentālajā psiholoģiskajā teorijā par personību; treškārt, konsultatīvajā psihoterapeitiskajā un attīstības praksē, kas orientēta uz psiholoģisko atbalstu personībai; ceturtkārt, paņēmienos pašizpētei un pašrealizācijai personības, kas darbojas kā pētnieks, teksta autors, konsultants-psihoterapeits, psiholoģiskās palīdzības adresāts.

Tēmas akcenti monogrāfijā ir: metodoloģija kopējās personoloģijas formāta izstrādei, tostarp galvenās metodes personības izpētē; problēmas un modeļi kultūras personoloģijā, dzīves personoloģijā, Es personoloģijā; modeļi un refleksīvās prakses tehnikas, kas piemērojamas personības konsultēšanā un pašizpētē. Rindā pētījumu, kas atspoguļoti monogrāfijā, ir veikti sadarbībā ar kolēģiem no Fundamentālās un konsultatīvās personoloģijas centra un Nacionālā pētniecības universitātes "Augstākā ekonomikas skola" Psiholoģijas departamenta, kā arī atbalstīti ar Nacionālā zinātnes fonda NII VSHE grantiem.

Grāmatas teksts ir hermeneitisku, izskaidrojošu, aprakstošu un refleksīvu modeļu apkopojums, kas pilda zināšanu pārstāvniecības un ieguves funkcijas, zināšanu nodošanu mācībās, piemērošanu individuālo gadījumu interpretācijā, zinātnisko dialogu veidošanu un konsultatīvo mijiedarbību.

E. B. Starovoitenko monogrāfija ir svarīgākā daļa no zinātniskā un mācību metodiskā nodrošinājuma personoloģijas mācīšanai NII VSHE maģistrantūrā un kā inovatīvs projekts var tikt izmantota studentu apmācībā citās pētniecības universitātēs. Tā satur autoru prakses individuālā Es pastiprināšanai sociālajās attiecībās, profesionālajā darbībā, tuvās komunikācijās un attiecībā pret sevi. Tās leitmotīvs ir mūsdienu cilvēka dzīves kultūras attīstība kā "personības kultūra", kurā kopējai personoloģijai ir nozīmīga loma. Šī loma izpaužas personoloģijas iecelšanā par "personības zinātni, par personību, personībai, personības vārdā".