Romāna «Besi» darbība norisinās provincē, kas ir pārņemta ar intrigu un radikālisma gaisotni. Stāsta centrā ir revolucionāru grupas, ko vada harizmātiskais, bet nežēlīgais Pēteris Verkhovenskis, un viņu garīgais «ideologs» – noslēpumainais Nikolajs Stavrogins, figūra, kurā apvienojas dēmoniskais spēks, garīgā tukšība un morālā sabrukšana.
F. Dostojevskis ar pārsteidzošu dziļumu pēta iznīcinošo ideoloģiju izplatīšanās cēloņus un sekas. Viņš parāda, kā abstraktas, bet pievilcīgas idejas par radikālām pārmaiņām, atrautas no morālajām pamatiem, pārvēršas par «besību» – destruktīvu spēku, kas spēj novest pie haosa, vardarbības un bojāejas.
«Besi» ir dziļi filozofisks darbs, kas liek aizdomāties par mūžīgajiem eksistences jautājumiem, par labā un ļaunā dabu, par sekām, kas rodas, atsakoties no morālajiem orientieriem. Romāns brīdina par radikālisma, ideju apsēstības un garīgo pamatu zaudēšanas bīstamību, kas var novest pie katastrofas gan individuālā, gan sabiedriskā līmenī. Tas ir viens no nozīmīgākajiem pasaules literatūras darbiem, kas saglabā savu aktualitāti arī šodien.