Es vienmēr esmu vājā pusē: dienasgrāmatas, sarunas, fotobiogrāfija

Elizabete Gļinka (1962–2016), pazīstama kā Doktors Liza, — ārsts-reanimatologs, speciālists paliatīvajā medicīnā. Viņa nodibināja pirmo hospisu Ukrainā, Kijevā, uzraudzīja hospisu darbu Krievijas pilsētās, Serbijā un Armēnijā; izveidoja Starptautisko labdarības sabiedrisko organizāciju «Taisnīgā palīdzība»; ārstēja, baroja un nodrošināja bezpajumtniekus; organizēja slimu un ievainotu bērnu evakuāciju no Donbasas. Viņa gāja bojā aviokatastrofā virs Melnās jūras 2016. gada 25. decembrī, pavadojot zāļu un aprīkojuma partiju slimnīcai Sīrijā.
Doktors Liza — tas ir segvārds, ar kuru Elizabete Gļinka 2005. gadā sāka rakstīt emuāru «Dzīvā žurnālā», lai stāstītu stāstus par slimniekiem, kuri pavada savas pēdējās dienas viņas dibinātajā hospisā Kijevā. Viņa bija pārliecināta, ka absolūti katram cilvēkam, neatkarīgi no tā, kas viņš ir dzīvē, ar ko viņš ir izcēlies un ko viņš ir izdarījis, ir tiesības aiziet ar cieņu — bez sāpēm, bez pazemojumiem, neizmests, neaizmirsts. Šo pārliecību viņa centās nodot arī citiem. Grāmatas pamatā ir Elizabetes Gļinkas dienasgrāmatas; otro daļu veido izvēlēti intervijas, kurās viņa daudz runā par savu darbu, saviem aizbildņiem un — pavisam nedaudz — par sevi; pēdējā daļa — viņas fotobiogrāfija. Grāmatā iekļauts arī Jevgeņija Vodolazkina priekšvārds un Gļeba Gļinkas memuāru esejas. Dienasgrāmatas ir papildinātas ar unikāliem Sergeja Gollerbaha zīmējumiem.