"Sarunas par kino un kinorežiju" — tas nav mācību grāmata un ne sausa teorija, bet dzīvīga, patiesa, reizēm rūgta, bet vienmēr dziļi profesionāla pārdomāšana par to, kā rodas lieliski filmi, kāpēc literatūra — kino māte, kā strādā montāža Tolstoja un Puškina prozā un kāpēc režisoram jāspēj "redzēt" pat to, kas nav uzrakstīts scenārijā.
Romm detalizēti analizē savus darbus — no "Lenina 1918. gadā" līdz "Deviņiem dienām viena gada", — atceras radošās tikšanās ar Ščukinu, Vaninu, Eizenšteinu, pārdomā par tēla dabu, kluso darbību spēku, klišejas bīstamību un patiesu dzīves dramaturģiju. Viss balstās uz pārliecību: kino — atbildīga, masu un dziļi cilvēcīga māksla. Tas prasa ne tik daudz teorijas, cik godīgumu, pacietību, spēju skatīties un dzirdēt, pastāvīgu gatavību mācīties.
Šī grāmata ir visiem, kas mīl kino kā domāšanas formu, kas interesējas par režiju, literatūru, mākslu kopumā.
Tā būs vērtīga gan jaunajiem kinomāksliniekiem un VGIK studentiem, gan skatītājiem, kas cenšas dziļāk izprast kino valodu un redzēt aiz kadra ieceri, patiesību un cilvēcisko siltumu.
"Sarunas par kino un kinorežiju" — ne tikai grāmata par profesiju. Tā ir meistara atzīšanās, kas vērsta uz nākotnes mākslu.