Ievads klasiskajā tibetiešu valodā. Mācību līdzeklis ar vārdnīcu

Tibetiešu valoda pieder indokiniešu vai vienzilbju valodu ģimenei, pie tās grupas, ko daži lingvisti sauc par himalajām, pieskaitot tai gajaru, toču, manjakmanjaku, taklu, horpu, kanavari, pašu tibetiešu valodu jeb bhotja un bhotja-lo. Vienzilbju principa būve tajā nav tik tīra kā ķīniešu valodā un tai valodās (siāmas un citu); tajā jau novērojama aglutinācija, lai gan diezgan vājā pakāpē, līdzās iekšējai izmaiņai darbības vārdu saknēs, kam ir īsta fleksijas nozīme. Tibetiešu valoda izriet no tibeto-birmiešu valodu grupas, kā arī, iespējams, ir tāls radinieks ķīniešu valodai. Dažādās vietējās formās tā tiek izmantota tibetiešu kultūras telpā, kas ietver pašu Tibetu, Ķīnas rietumu reģionus un perifērijas reģionus no Ladakas gar dienvidu robežu ar Tibetu līdz Butānai. Ar tibetiešu budisma izplatīšanos šo valodu sāka saprast arī daži Mongolijas Sanghas locekļi. Šīs grāmatas mērķis ir paātrināta klasiskās tibetiešu valodas pamatelementu iepazīšana, lai studenti varētu paši izvēlēties interesējošos tekstus no milzīgā skaita rakstisko materiālu, kas paliek gan nepārvesti, gan neizpētīti.