Dzīve formām

Grāmata franču un amerikāņu mākslas vēstures klasika Anri Fosiāna (1881–1943) «Dzīves formas» (1934) ir viņa formas teorijas kvintesence. Mākslinieciskā forma Fosiānam tiek attēlota ne kā zīme un ne kā ideja, bet kā dzīvs metamorfisms telpā, matērijā, apziņā un laikā, — un veido «no tās pašas izrietošos jēdzienus». Turpinot vācu formālistu (Vēlfins, Hildebrands) idejas un iedvesmojoties no bergsoniskā vitalisma, autors aplūko māksliniecisko formu dzīvi trīskāršā ciklā: eksperimenti (paraugi), «klasiskā» līdzsvara (kuram dažreiz uz vietas nāk rafinētība) un «barokālā» sabrukuma. Šī formālā dzīve, pēc Fosiāna domām, «radina jaunas iespējas vēsturiskajai, sociālajai un morālajai cilvēka dzīvei». Šāds piegājiens ļauj arī atbrīvot mākslā stilā, materiālos un tehnikās no tām bieži piemītošās inertuma un saskatīt to aktīvo, radošo vai postošo potenciālu.