Revolūcijas skartie. Dzīvās aculiecinieku balsis Krievijas impērijas sabrukumā

1917. gada pavasaris. Pēterburga vārās — uz Neva ielas skan mītiņi, mainās karogi un kārtība. Šajā virpulī nonāk ārzemnieki — žurnālisti, diplomāti, inženieri, guvernantes, karavīri. Viņi raksta vēstules un dienasgrāmatas, nezinot, ka viņu ieraksti kļūs par dzīvām liecībām pēdējām cara Krievijas dienām.

Angļu medmāsa, kas pārdzīvojusi "Titanika" katastrofu, tagad glābj ievainotos uz ielām. Sufrāžiste Emmeline Pankhursta ierodas Krievijā, lai tiktos ar Nāves sieviešu bataljona cīnītājām Mariju Bočkarjovu. Žurnālisti, diplomāti un inženieri vēro, kā vēsture tiek rakstīta viņu acu priekšā — kāds ar sajūsmu, kāds ar šausmām un nesapratni. Vieni redz šajā jaunas ēras piedzimšanu, citi — bezjēdzīgu iznīcināšanu, trešie cenšas vienkārši izdzīvot vēl vienu dienu un saglabāt cilvēcisko cieņu.

Uz ielām — laupīšanas, panika, atriebība un nošaušanas. "No sievietēm uz ielas tieši no kājām novilka apavus, no vīriešiem — drēbes... pūlis apņēma zagļus un izsita viņus līdz nāvei." "Tos jaunus, kas padevās, izkārtoja rindā un iemeta ūdenī." Šajās nejaušajās aculiecinieku rindās — sajūta par laikmeta beigu tuvošanos, kad ierastā pasaule sabrūk burtiski viņu acu priekšā.

Balstoties uz aizmirstiem arhīviem un maz zināmām liecībām, Helēna Rappaport apvieno desmitiem balsu vienotā stāstā — satraucošā, caururbjošā un dzīvā. Tas ir reportāža no pagātnes, kur katrs aculiecinieks redz savu katastrofas gabalu, un visi kopā tie veido bojāejas impērijas panorāmu.