Mobilizētā nācija. Vācija 1939–1945

Pēc Hitlera nākšanas pie varas 1933. gadā nacistu propaganda centās radīt no vācu sabiedrības vienotu organismu, kas būtu uzticīgs fīreram. Pilsoņu mobilizācija personīgajā un sabiedriskajā dzīvē sasniedza augstāko punktu 1939. gadā ar Otrā pasaules kara sākumu. Balstoties uz ego-dokumentiem – dienasgrāmatām un vēstulēm – Nikolass Stargardts parāda, kā dzīvoja Trešā reiha pilsoņi kara laikā, kādas jūtas viņi piedzīvoja šo sešu gadu laikā, ar kādām grūtībām viņi saskārās ikdienas dzīvē un kā, visbeidzot, viņi saskārās ar briesmīgo patiesību par holokaustu.
«Kad 1939. gada septembrī uzliesmoja karš, Vācijā to pieņēma ārkārtīgi nepatīkami. Tomēr neviens īpaši nemeklēja atbildi uz jautājumu, kāpēc tas sākās. Vācieši bija pārliecināti, ka viņiem jākarā par pašsardzību, ņemot vērā sabiedroto intrigas un agresīvās poļu iebrukumus.

Mūsu laikmetā šķiet diezgan dīvaini, ka toreiz šādās lietās patiesi ticēja daudzi vācieši, kuri nemaz nebija izteikti nacisti. Kā viņi varēja sajaukt apzināti izraisīto viņu varas iestāžu nežēlīgo imperiālistisko karu ar karu par tēvijas aizsardzību? Kā viņi varēja redzēt sevi par patriotiem ienaidnieku aplenkumā, nevis par cīnītājiem par Hitlera lietu ar viņa augstākās rases idejām?» (Nikolass Stargardts)