Sapņu tiesības. Esejas par estētiku

Divdesmit sešos tekstos par estētiku pēcnāves izdotajā krājumā Gastons Bašlars (1884–1962) — franču filozofs, «dod sev tiesības sapņot» un «ienirt meditējošā sapnī par lietu dabu», — pievēršas aktīvā iedomāšanās telpai, atrodot to ne tikai vizuālajā mākslā (Monē, Šagāls, Flokons un citi), dzejā un prozā (Rembo, Po, Balzaks un citi), bet arī sapņos, radio, klusumā un vientulībā. Viņa sapņos dzirdams elementu un logosfēras aicinājums, atdzīvojas maskas burvība un «dzelzs kosmoss», atveras psiholoģiskās dziļumas «vientulības mācību grāmatā». Pārklājot smalko sapņotāja domāšanas analīzi ar eksistenciālajiem, dinamiskajiem, gaisīgajiem sapņiem, tintes sapņiem, spēka, akmens sapņiem, sapņiem par klusumu un mūziku, Bašlars apstiprina šim neiznīcamo cilvēka tiesību uz vienotību un dziļu kopību ar dabu.