Melnais sirds

Alpu ciematā, kur dzīvo tikai divi cilvēki, parādās Emīlija. Šī tievā jaunā sieviete uzkāpa šeit no ielejas pa kazu taku, lai apmestos tālu prom no cilvēkiem. Kas viņa ir, kas viņu ir atvedis uz aizmirsto Sasaiju? — jautā Bruno — kaimiņš, skolas skolotājs un šīs stāsta stāstītājs. Varoņi iemīlas viens otrā. Izsistajos Emīlijas acīs Bruno redz drūmo bezdibeņu, kas līdzīgs tam, kas ir viņā pašā. Abi viņi ir vientuļi, abi ir iepazinuši ļaunumu: viņš kādreiz kļuva par tā upuri, viņa kādreiz to izdarīja, samaksājot par to dārgu cenu un joprojām neizdzēšot vainas sajūtu. Tomēr laiks visu liek savās vietās un dāvā iespēju glābšanai.