Kāpēc pastāvīgās nodarbinātības un rūpju kultūra padara mūs trauksmainus, saspringtus un izdegušus - un kā atbrīvoties

Kāpēc pastāvīgās nodarbinātības un rūpju kultūra padara mūs trauksmainus, saspringtus.

Šodien panākumi tiek mērīti ne tikai pēc sasniegumiem profesionālajā jomā, bet arī pēc tā, kā mēs izskatāmies. Mums jābūt ne tikai produktīviem un efektīviem, bet arī apzinātiem, slaidiem, pievilcīgiem, disciplinētiem - dzert siltu ūdeni ar citronu no rīta, lasīt pa grāmatai nedēļā, veltīt laiku sev: skriet, nodarboties ar jogu vai iet uz sporta zāli, izskatīties stilīgi, apmeklēt psihologu vai nodarboties ar garīgām praksēm. Bet tajā pašā laikā nav skaidrs - kā visu paspēt. Pasaule it kā čukst mums: "Tev jāmēģina vēl vairāk. Ņem sevi rokās. Viss atkarīgs tikai no tevis". Un, ja nesanāk - tas nozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Sociālo tīklu laikmetā šī sajūta tikai pastiprinās. Mēs bezgalīgi salīdzinām sevi ar citu cilvēku fotogrāfijām, neapzinoties, cik daudz filtru, retušas un rūpīgi izvēlētu leņķu slēpjas aiz ideālajiem kadriem. Mūs pārliecina, ka "normāli" cilvēki dzīvo pēc grafika, vienmēr ir mundri, pilni motivācijas un izskatās tā, it kā nodarbotos tikai ar sportu un psihoterapiju.

Uz tā ir uzbūvētas veselas nozares. Tās pārdod mums programmas, diētas, lietotnes, maratonus - visu, kas, it kā, būtu jātuvo mūs "labākajai versijai sevis". Šī grāmata piedāvā apstāties un padomāt: vai tiešām tieksme pēc pastāvīgas efektivitātes un nevainojamības mūs novedīs pie harmonijas un laimes? Nogurums - nav vājuma pazīme, bet svarīgs signāls, kas norāda uz nepieciešamību pārskatīt prioritātes. Uzturēt "veiksmīga cilvēka" tēlu uz sava spēka robežas - nav iespējams, un arī nav nepieciešams. "Iedomāties dzīvi, kurā tu neskrien pēc nereāliem standartiem, ir biedējoši vai pat pilnīgi neiespējami.

Tomēr rezultātā tu iegūsti brīvību domāt patstāvīgi, tērēt savu laiku un naudu tā, kā tev patīk, un būt harmonijā ar sevi, pat ja ārējais pasaule cenšas pierādīt, ka tā nav". Paula Fridmane-Daimonda