Gēni, egoisms un sadarbības spēks: Evolūcija kā komandas spēle

Skarbajā pasaulē, kur valda konkurence par resursiem, ir grūti domāt par sevi kā par komandas spēlētājiem. Var šķist, ka tieši individuālisms ir progress un evolūcijas dzinējspēks. Tomēr, kā apgalvo grāmatas autors, bioloģijas evolūcijas speciālists Džonatans Silvertouns, tieši sadarbība ir ļāvusi dzīvībai attīstīties, un to apstiprina 4 miljardi gadu dzīvības evolūcijas uz planētas. Uz tādiem negaidītiem piemēriem kā žurku un vārnu uzvedība, zemes tārpu un lichenizējošo organismu uzbūve, šūnu buljona vārīšanās un pat mijiedarbība starp pirātiem un labdarības organizācijām autors parāda, ka, tāpat kā gēni un šūnas, katrs radījums tiecas uz sadarbību — tomēr savās interesēs. Un šeit nav pretrunu: tieši apvienošanās ar kādu citu, lai gūtu labumu un novērstu briesmas, deva sākumu dzīvībai un veicināja evolūcijas procesu. Cilvēku tieksmē uz savstarpēju palīdzību ir dziļa jēga. Mums visiem ir iešūts kāds bioloģisks likums, kas mudina mūs sadarboties. Savukārt bezjēdzīga vardarbība, kurai mūsu suga dažreiz ir tik pakļauta, ir vissmagākais pārbaudījums cilvēka izdzīvošanai kā sugai.