Traģēdijas Borisa Pasternaka tulkojumos

Viljams Šekspīrs (1564–1616), viens no lielākajiem dzejniekiem un dramaturgiem pasaulē, piedzimis cimdu meistara ģimenē Stradfordā pie Eivonas, nelielā pilsētā Anglijas ziemeļos. Uzskata, ka bērnībā viņš apmeklēja Stradfordas gramatikas skolu, kur mācījās lasīt, rakstīt un latīņu valodu. 1582. gadā astoņpadsmit gadus... vecais Viljams apprecējās ar Enu Hēteveju, ar kuru laulībā viņam bija divas meitas un dēls. Par Šekspīra dzīvi vairākus gadus pēc jaunāko bērnu piedzimšanas nav saglabājušās ziņas — šo laika posmu pētnieki dēvē par "zaudētajiem gadiem". Tomēr jau 1590. gados Šekspīrs parādījās Londonas publikas priekšā kā aktieris un dramaturgs. Viņa radošā darbība bija cieši saistīta ar teātra trupu "Lordu kamerdināru kalpi". Trupā darbojās izcili aktieri tā laika, un tās patrons bija lordu kamerdinārs Henrijs Kerijs, kura vārdā trupai tika dots nosaukums. Aktieri uzstājās visdažādākajai publikai, un Šekspīra lugas, jūtīgas, oriģinālas un spilgtas, patika visiem bez izņēmuma. Tieši šajā periodā tika radītas daudzas no mīļākajām un mūsdienās Šekspīra darbiem, tostarp "Romeo un Džuljeta" un "Hamlets". Laika gaitā trupas slava sasniedza tādus apmērus, ka savu patronāžu māksliniekiem uzņēmās pats karalis Jēkabs I. Kopš tā laika trupa sāka saukties par "Karaliskajiem kalpiem". Kopumā teātra skatuvēm Šekspīrs uzrakstījis apmēram trīsdesmit septiņas lugas. Lielākā daļa no tām autora dzīves laikā netika izdotas vai tika publicētas ar izkropļojumiem. Pēc Šekspīra nāves viņa lugu teksti varēja tikt aizmirsti, tomēr izdevās izvairīties no šādas likteņa, pateicoties Pirmajam folijam. Šī krājuma sastādīšanu veica Šekspīra draugi un kolēģi, kuri centās izdot visu viņa dramatisko darbu tekstus to sākotnējā veidā. Pateicoties viņu pūlēm, leģendārā dramaturga traģēdijas, komēdijas un hronikas turpina iekarot cilvēku sirdis gadsimtiem ilgi.

Šis izdevums iepazīstina lasītājus ar septiņām lieliskām traģēdijām: "Romeo un Džuljeta", "Hamlets", "Otello", "Karalis Līrs", "Makbets", "Antonius un Kleopatra" un "Henrijs IV". Darbu tulkojumu krievu valodā veicis slavenais krievu dzejnieks un rakstnieks Boriss Leonidovičs Pasternaks (1890–1960). Smalko Šekspīra traģēdiju skaistumu, varoņu daudzveidību un senatnes atmosfēru attēlojuši izcili mākslinieki, kuri strādājuši 19. un 20. gadsimtu mijā: itālis Ludoviko Marketi (1853–1909), kā arī briti Harolds Koppings (1863–1932), Džons Gilberts (1817–1897) un Džons Moirs Smits (1839–1912).