Leprārie. Lepra slimnīcas stāsts

Georgijs Ivanovičs Šilins (1896–1938) — padomju prozaiķis, Pirmā pasaules kara dalībnieks. Viņa pirmo grāmatu pozitīvi novērtēja Maksims Gorkijs, radošās darbības uzplaukums notika 20–30. gados pagājušajā gadsimtā, pēc tam autors ilgu laiku tika aizmirsts.

Vispazīstamākais Georgija Šilina romāns — "Leprārie". Ienirt cīņā ar lepru, šo briesmīgo un mitoloģizēto slimību, rakstnieku lika personīgā stāsts: ierodoties uz laiku dzimtajā pilsētā, Šilins vēlējās apmeklēt veco draugu, tomēr uzzināja, ka viņš ir slims un ievietots lepras slimnīcā. Tā rakstnieks pirmo reizi nonāca "slimnieku pagalmā" un vairākas dienas pavadīja starp leprāriešiem. Vēlāk Šilins ne reizi vien apmeklēja lepras slimnīcas dažādās PSRS pilsētās, kā arī savam romānam pētīja pieejamo medicīnisko literatūru, konsultējās ar izciliem speciālistiem un pat piedalījās ārstu-leprologu kongresa darbā.
Papildus nopietnai zinātniskai bāzei romāns izceļas ar spilgtiem, dzīvotspējīgiem varoņiem: slimiem, kuru sabiedriskā dzīve ir pārtraukta, lai gan fiziski viņi turpina savu eksistenci, bieži jau bez cerības kādreiz pamest lepras slimnīcu; ārstiem, pašaizliedzīgi veltītiem zinātnei un savam darbam, kuri atsakās padoties vienai no senākajām cilvēcei zināmajām slimībām.