Balto zirdziņa gājiens

Žēlīgi un dāsni zila Baikāla debess. Tikai uz tās aizsardzību un palīdzību paļāvās izcils burjatu tirgotājs Čagdar Bulatovs, bēgdams kopā ar savu ģimeni bezgalīgajās stepēs 1923. gadā. Tāpēc jaunāko mazdēlu, kuram bija lemts piedzimt ziedošā daudzveidīgā zālē, nosauca par Žimbadžamsu, kas nozīmē «Dāsnuma okeāns».
No bijušās greznības Čagdaram palikusi tikai Sagaalšan — ķēve, kuru viņš uzdāvināja jaunajai Burjatu-Mongolijas republikai. No šī dāvinājuma sākas stāsts, kas ilgs septiņdesmit gadus. Postījumi pēc Pilsoņu kara, zaudējumi pēc Tēvijas kara un — grūta radīšana. Ikdienas bēdas un — savstarpēja palīdzība, cilvēku labestība, kas palīdz pārvarēt tās.
Vēsturisko notikumu virpulī Bulatovu bērni un mazbērni nesīs atmiņu par savu seno dzimtu, iezīmēs stingru uzticības līniju dzimtajai zemei, būs izturīgi, sekojot Čagdara padomiem, un tieksies, lai ģimene paliktu kopā.