Hrustālais nams

Jūlija Lūkšina rūpīgi un prasmīgi analizē cilvēka tieksmi ticēt savām ilūzijām un tās īstenot, diemžēl ar neparedzamiem rezultātiem. Tāpēc pagātne viņas stāstos viegli pāriet tagadnē un nākotnē, stingrs reālisms - ikdienas maģijā, naids - mīlestībā un otrādi. Dzīvnieki, cilvēki un pat priekšmeti ir vienlīdzīgi jūtu un izteikumu tiesību īpašnieki. Varoņi ne tik daudz meklē, cik apstiprina sevi apkārtējā pasaulē un telpā, lai pēc tam paradoksālā veidā izzustu tajā un pārvērstos kaut kas jauns. Un viņu dzīves un mīlestības stāsti bieži vien ir atkarīgi no viņiem neapzinātas nejaušības, piemēram, sen aizmirstas fotogrāfijas no atrakciju parka.