Kīlvaterī, kas seko nāvei. Kāpēc gāja bojā "Kursk"

2000. gada 10. augustā jaunākā atomzemūdene K-141 "Kursk" devās jūrā uz savām pēdējām mācībām: "Pretinieka aviācijas kuģu daudzfunkcionālās grupas iznīcināšana ar flotes trieciena spēkiem". Veicot šo uzdevumu, 118 zemūdenieku, visa tās apkalpe, papildināja skumjo upuru sarakstu, kas gājuši bojā avārijās un katastrofās Krievijas Jūras spēkos. "Kurska" bojāeja joprojām ir apvīta noslēpuma auras. Viceadmirāļa Valērija Rjazanceva grāmata pirmo reizi, balstoties uz faktiem, nevis izdomājumiem un žurnālistu izpūstām "sensācijām", atveido reālo traģēdijas ainu, kas notika Barenca jūrā. Šī aina krasi atšķiras no populāriem un stingri iesakņojušiem mītiem. Bagātā pieredze dienestā zemūdens flotē, darbs kā ekspertam APL "Kursk" katastrofas izmeklēšanā, kā arī sarunas ar glābšanas darbu dalībniekiem ļāva autoram noskaidrot patieso zemūdenes bojāejas iemeslu, noslēdzot strīdus par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem mūsdienu Krievijas vēsturē.