Infernālais feminisms

Kristīgajā kultūrā sievietes bieži sauca par "grēka trauku". Par to ir atbildīga pirmā sieviete Ieva, kas, Sātana ietekmē, nobaudīja zināšanu koka augli. Teologi padarīja Ādama sievu atbildīgu par visām turpmākajām cilvēces ciešanām, un priekšstats par sievieti kā dēmonu palīgu legalizēja... patriarhālo varu pār viņu un nepieciešamību viņai pakļauties. Taču 19. gadsimtā kultūrā sākas šī postulāta pārskatīšana: romantisma ietekmē dēmoniskā figūra un grēkā krišanas tēls sāk tikt saistīti ar atbrīvošanas ideju, pirmkārt, atbrīvošanu no kristīgās patriarhālās tirānijas un mizogīnijas tajā laikā, ņemot vērā kreisās, antiklerikālās, ezotēriskās un mākslinieciskās kustības. Savā grāmatā Pērs Faksnelds pēta Lūcifera tēlu kā sieviešu atbrīvotāju "garajā 19. gadsimtā", izmantojot plašu materiālu: no literāriem darbiem, zinātniskiem pētījumiem un laikrakstu apskatiem līdz agrīnajiem kinofilmiem, glezniecībai un pat rotaslietām. Faksnelda darbs palīdz izsekot, kā dažādi emancipatoriskie diskursi, kas izveidojās tajā laikā, savijas cits ar citu cīņā pret konservatīvajām spēkiem, kas iznāk zem kristietības karoga. Pērs Faksnelds ir reliģijas vēsturnieks no Stokholmas universitātes, specializējoties rietumu ezotērismā, "alternatīvā garīgumā" un jaunajās reliģiskajās kustībās.