Umo-redze. Ierīce un sociālā dzīve pilsētās

Kāpēc, satiekot nezināmu cilvēku pilsētā, mēs novēršam skatienu? Ar šo jautājumu nodarbojas Ričards Senets savā pētījumā par pilsētplānošanas vēsturi. Analizējot dažādus urbanistiskos objektus (no antīkiem gimnāzijām līdz turku pirtīm Ņujorkā), kā arī mākslas darbus (no renesanses gravīrām līdz grafiti metro), autors parāda, kā veidojās bailes no atklātības pret nezināmo, kā tika uzcelta necaurredzama siena starp iekšējo un ārējo dzīvi un kā saistībā ar to mainījās pilsētas fiziskā struktūra un arhitektūra. Grāmatā "Umo-redze" Senets formulē atklātības un līdzjūtības mākslas principus: viņš parāda, kādi veidi var palīdzēt tikt galā ar sarežģītību un daudzveidību pilsētas eksistencē, kā izveidot telpu, kurā var bez bailēm redzēt otru un atvērties viņa skatienam.