Brodskis ārzemēs. Impērija, tūrisms, nostalģija

Izsūtīts no Padomju Savienības 1972. gadā un 15 gadus vēlāk apbalvots ar Nobela prēmiju, Josifs Brodskis lielā mērā turpināja lielo izsūtītā dzejnieka tradīciju. Tomēr gadi, kas pavadīti prom no dzimtenes, viņu nepadarīja par vientuļu. Lai gan viņš nekad neatgriezās savā mīļajā Leningradā, viņš varēja brīvi ceļot pa pasauli un rakstīt par to. Monogrāfijas centrā ir Brodska dzejas un eseju analīze par Meksiku, Brazīliju, Turciju un Venēciju. Cenšoties apstrīdēt izveidojušos priekšstatus par Brodsku kā vadošo emigrantu dzejnieku un Eiropas modernisma mantinieku, Sanna Turoma iegremdē pētītos materiālus neparastā mūsdienu ceļojumu kontekstā. Autore redz Brodska ceļojumu piezīmēs viņa reakciju ne tikai uz savu izsūtījumu, bet arī uz postmodernistisko un postkoloniālo ainavu, kas sākotnēji veidoja šos tekstus. Savās Latīņamerikas dzejās Brodskis izmanto ironiskās elegijas žanru, tādējādi noraidot postkoloniālās realitātes Meksikā. Esejā par Stambulu dzejnieks piedalās pretrunīgā diskusijā par orientālismu, balstoties uz ierasto priekšstatu par Krieviju kā vietu, kur Austrumi satiekas ar Rietumiem. Bet Venēcija, etalona tūrisma pilsēta, kļūst par Brodskam vietu, kur pārdomāt viņa lirisko būtību. Turoma iezīmē iepriekš neizpētītu dzejnieka evolūcijas trajektoriju no vientuļa disidenta līdz slavenam literātam un piedāvā jaunu skatījumu uz ģeopolitiskajām, filozofiskajām un lingvistiskajām priekšnoteikumiem viņa dzejas iztēlē. Sanna Turoma ir pētniece Helsinku universitātes Aleksandra institūtā (Somija).