Baltais augšējais - tumšais apakšējais

Bērnības pasaule - vispirms vismīļākie: vecāki, vecmāmiņas, vectētiņi, viņu intereses, viņu attiecības, viņu stāsti un norādījumi. Izpratne nāk vēlāk, bet tajā laikā tas ir tikai klausīšanās garām, pārsteigums, neizpratne... Tas ir arī ikdienišķas lietas, kuras vēlāk atceras ar nostalģiju vai... atgrūšanu, bet gandrīz vienmēr ar neizsīkstošu spilgtumu.
Šajā autobiogrāfiskajā, ļoti atklātajā grāmatā detalizēti, ar raksturīgām un labi atpazīstamām detaļām tiek aprakstīta padomju bērnība. Bet M. Aroštam vispirms nodarbina kas cits - "kā pieaugušie šajā laikā klusēja. Kā viņiem nebija spēka runāt par sevi. Kā viņiem nebija izpratnes par to, kas ar viņiem notika. Kā viņiem šim nolūkam nebija valodas. Kā viņi vēlējās aizmirst visu, ko varēja aizmirst…". Viņu nesakāmās domas atklāj mūsu kopīgās vēstures drāmu, kuras turpinājumu autors atrod arī savā dzīvē.