Antī-Edips. Kapitalisms un Šizofrēnija. 1. sējums

"Pirmais divsējuma «Kapitalisms un šizofrēnija» sējums tika izdots 1972. gadā. Filozofs Žils Delezs un psihoanalītiķis Felikss Gvatari mēģināja formulēt jaunu pasauli — pasauli pēc tam, kad modernistiskās idejas un cerības tika iznīcinātas briesmīgas kara rezultātā, pasauli, kurā komunistiskā ideoloģija nenesa kāroto vienotību un vienlīdzību, pasauli, kas uzzināja, kas ir fašisms..
«Antī-Edips» atrodas uz marksistiskās kritikas kapitalistiskajai sabiedrībai un Zigmunda Freida psihoanalīzes kritikas robežas. «Edipa» ģimene tiek uzskatīta par represīvu aģentu — izkropļota vide, kur bērns mācas mīlēt tos, kas viņu apspiež, lai pēc tam šo mīlestību pārvietotu uz represīvā valsts figūru — iekļautos dominējošajā sociālās ražošanas un reprodukcijas kārtībā. Un, ja šāda ģimene darbojas kā organizējošs princips sabiedrībā, tas neizbēgami noved pie iekšējās kolonizācijas — «Edips» apspiež brīvo vēlmes spēli katrā no mums. Delezs un Gvatari parāda, ka vēlme nenāk no trūkuma vai vajadzības — tieši pretēji, tā ir ražošanas spēks ekonomikā, un tieši šo spēku cenšas ierobežot kapitalisms, lai to pakļautu savai galvenajai likumam: bezgalīgajam kapitāla pašpalielinājumam.
Teksts «Antī-Edipa» ir polifonisks — un tādēļ neļauj to pilnībā pieņemt. Tas ir grandiozs ideju sintēze, ap kuru tika veidots pēckara diskurss Eiropā, — grāmata, kas lielā mērā kļuva par pārdomu, rezultātu un augstāko punktu XX gadsimta filozofijā."