Vācu iebrukums un impērijas beigas

Šajā izdevumā ir iekļauts otrais sējums pamatīgā darbā "Senās Francijas sabiedriskā iekārta" izcilā 19. gadsimta franču vēsturnieka Numa Deni Fustela de Coulanges. Grāmata stāsta par 4.–5. gadsimtu pēc Kristus — sarežģītu periodu Romas Gālijas un pašas impērijas pastāvēšanā. Šajā laikā Gālijā parādās varena aristokrātija. Imperatori vēl pastāv, bet paklausība viņiem izzūd, un vara pārvēršas par lielo zemes īpašnieku pusi. Tomēr šī kārta neprot ne cīnīties, ne valdīt. Šajā periodā barbari, it īpaši vācu ciltis, vairāk nekā jebkad agrāk sāka apdraudēt Gāliju. Impērijā ieplūda izkliedēti karaspēki, kuru ārkārtējā mobilitāte mulsināja romiešu ģenerāļus. Daudzi barbaru karaspēki izgāja cauri visai Gālijai, laupot to. Vienīgās ciltis, kurām izdevās apmesties tajā, bija vestgoti, burgundi un franki. Vestgoti ieņēma dienvidrietumu zemes, burgundi — Ronas baseinu, bet franki apmetās Gālijas ziemeļos. Viss tas notika saskaņā ar vienošanos ar romiešiem. Oficiāli viņi bija romiešu karavīri, nevis iekarotāji. Viesi-barbari, kā viņus dēvēja, bieži bija bīstami, dažreiz noderīgi, bet viņi nebija saimnieki.