Dante Aligjēri un likteņa teātris

Lasītājs vienmēr uztver klasiskos tekstus kā dotību, it kā tā forma, kurā tie radās, — vienīgā iespējama. Es piedāvāju lasītājam uzdot interesantu jautājumu — kāpēc tika uzrakstīta «Dievišķā komēdija»? Kāpēc tā ieguva tieši tādu formu? Kādai žanra pieder šis teksts? Lai tuvotos atbildēm, mēs vēršamies pie domāšanas tradīcijas antīkajā Vidusjūrā un viduslaiku Irānā, atklāsim jaunu filozofiskā teksta žanru — «ceļojums sevī» — mēs ieiesim Dante iekšējā teātrī, pievērsīsim uzmanību viņa scenogrāfijai, novērtēsim šo dīvaino monodramu aktieru spēli. Bet tā ir par maz. Lai izteiktu pieņēmumu par «Dievišķās komēdijas» rašanās iemeslu, mums ir jāapsver visi Dante teksti kā sistēma, kā vienots teksts un jāsaprot tā saikne ar florenciešu dzejnieka dzīves stratēģiju. Tikai tad, ceļa beigās, mūsu priekšā parādīsies sapratnes ēna par tām domām, spēkiem un apstākļiem, kas spēj radīt cilvēkā «spiesto ģeniālismu».