Vampīri. Izcelsme un atdzimšana. No folkloras līdz grāfam Drakulam

Vampīru vēsture aiziet saknēs uz Austrumeiropas ciematiem 18. gadsimtā, kad baumas par ķermeņiem, kas ceļas no mirušajiem, virmoja pa Eiropu un izraisīja masveida histēriju. No pirmajām stāstiem par vampīrismu, Kristofers Freilings pēta, kā un kāpēc vampīri kļuva par vienu no visnoturīgākajām figūrām masu kultūras vēsturē. Kā vampīri-kraukļi, ko aprakstījis Džozefs Pitons de Turnefors un Doms Ogiustens Kalms, proti, folkloras vampīri, kas uzbruka aitām un govīm, kļuva par aristokrātiskiem varoņiem-ļaunajiem romantiķiem.

Viņš izseko literārā vampīra ciltskoku kopš 1816. gada: mūsdienu vampīru stāsts piedzimis – pienācīgā mutiskā formā – svētku laikā iznomātā villā ar skatu uz Ženēvas ezeru 1816. gada 17. jūnija naktī, kad laika apstākļi bija neparasti mitri, bet atmosfēra neparasti saspringta. Tajā dienā villā Diodati pulcējās lords Baijrons, Džons Polidori, Pērs Šellijs, Merija Šellija, lai stāstītu izdomātus stāstus par spokiem, bet rezultātā tajā vakarā parādījās literārais vampīrs un Frankenšteins. Turpmāk autors stāsta par mākslas darbiem, kas tika uzrakstīti starp "Vampīru" Dž. Polidori (1819) un, iespējams, vispazīstamāko vampīru visu laiku "Drakulu" B. Stokeru (1897).

Grāmatas autors sir Kristofers Freilings – kultūras vēsturnieks, daudzu publikāciju autors par dažādām tēmām, no sinofoobijas līdz vesterniem. Viņš arī bija Londonas Karaliskā mākslas koledžas rektors no 1996. līdz 2009. gadam, kur viņš joprojām ir goda profesors kultūras vēstures jomā.