Metateorija izklaides. Dekonstrukcija rietumu kaislības vēstures

Starp augsto mākslu un izklaidi jau sen stāv nepārvarama siena. Kaislības gars ir vērsts uz pārdabisko. Augstais — tā ir tā ceļš. Pirms tā stingrā skatiena prieks, smiekli un vienkāršība izklaides — it kā svēto apgānīšana. Bet vai mēs šodien varam ar pārliecību apgalvot, ka siena joprojām ir neiznīcināma un atrodas tieši tur, kur to uzcēla mūsu senči? Vai nevajadzētu, sekojot austrumu meistaru satori piemēram, atbrīvot mākslu un izklaidi no reliģiskās metafizikas, ko tajās iedvesa kaislības gars? Vai nevajadzētu mēģināt uztvert mākslu ne kā ciešanas, bet kā smieklus, lai tādējādi beidzot atbrīvotu to no iepriekšējo laikmetu morāles? Savā jaunajā esejā Bjon-Čhols Hans pievēršas mūsdienu mākslas un izklaides industrijas dekonstrukcijai, analizējot tādus fenomēnus kā smiekli, prieks un izklaides, kas ir kļuvuši par 21. gadsimta imperatīviem.